nepaklausīgs
nepaklausīgs -ais; s. -a, -ā
nepaklausīgi apst.
1.Tāds, kas neievēro, neizpilda pieaugušo rīkojumus (par bērnu).
PiemēriNepaklausīgs skolēns.
1.1.Tāds, kas neievēro, neizpilda rīkojumu, pavēli.
Piemēri..radās daudz asu konfliktu starp muižu un tās zemes nomniekiem. Visai bieži tie beidzās ar nepaklausīgā zemnieka izlikšanu no mājām.
1.2.Tāds, kas nedara to, ko tam liek (par dzīvniekiem).
PiemēriNepaklausīgs zirgs.
1.3.pārn. Tāds, kura kustības, stāvokļi vairs nepakļaujas apzinātai regulācijai (par ķermeņa daļām).
PiemēriAndreja mēle pēkšņi bija kļuvusi nepaklausīga. Vārdi neparko negribēja nākt pār lūpām.
Stabili vārdu savienojumiNepaklausīgi mati.
1.4.pārn. Tāds, kas nepakļaujas vadībai (piemēram, par iekārtām, ierīcēm).
PiemēriAiz kuģa paliek vieni vienīgi līkloči. «Kāds nepaklausīgs kuģis,» sūrojas jaunais stūres vīrs.. «Neiet taisni, kaut vai izstiepies.»
Avoti: 5. sējums