Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nepacietīgums
nepacietīgums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → nepacietīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriBērna nepacietīgums.
2.Vispārināta īpašība → nepacietīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriDarbabiedru nepacietīgums.
3.pareti Vispārināta īpašība → nepacietīgs3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriSlimnieka nepacietīgums.
Avoti: 5. sējums