nepacietīgs
nepacietīgs -ais; s. -a, -ā
nepacietīgi apst.
1.Tāds, kas stipri, dedzīgi vēlas tūlīt, drīz, arī ātrāk ko paveikt, sasniegt, iegūt.
Piemēri«Izlasi, māmiņ [vēstuli]! Izlasi ātrāk!» Jānītis kļūst nepacietīgs.
1.1.Tāds, kurā izpaužas stipra, dedzīga vēlēšanās tūlīt, drīz, arī ātrāk ko paveikt, sasniegt, iegūt.
PiemēriNepacietīgs zvans.
1.2.Tāds, kura izturēšanās veidā izpaužas spēcīga slieksme kustēties, darīt ko (par dzīvniekiem).
PiemēriZirgs nepacietīgi mīņājās.
1.3.pārn. Tāds, kas ir nobriedis straujai plaukšanai (parasti par pumpuriem, ziediem). Tāds, kurā izpaužas šāds briedums.
PiemēriPumpuri ir lieli un nepacietīgi. Jā, tieši nepacietīgi tie šķiet, - piebrieduši, pilni nevaldāma spara - tūlīt, tūlīt plīsīs brūnie kažociņi..
3.pareti Tāds, kas nespēj paciest ko nelabvēlīgu (piemēram, sāpes, grūtības).
PiemēriIevainotie, ceļā un sāpēs izvārguši, ir nepacietīgi, prasa dzert, lūdz, lai izlabo atrisušo pārsēju..
Avoti: 5. sējums