nepaklausība
nepaklausība -as, s.; parasti vsk.
1.Bērna topošās personības negatīva īpašība, kam raksturīga pieaugušo cilvēku rīkojumu neievērošana, neizpildīšana.
PiemēriBieži vien bērna nepaklausībai par cēloni ir vecāku neuzmanība, neiejušanās bērna vajadzībās..
1.1.Rīkojuma, pavēles neievērošana, neizpildīšana.
PiemēriUn Ozolnieks [audzinātājs] uzzina vienu «jauku» lietu pēc otras. Slinkošana, izaicinoša izturēšanās, dažreiz pat atklāta nepaklausība [kolonijā].
Avoti: 5. sējums