nepaklausība
nepaklausība -as, s.; parasti vsk.
1.Bērna topošās personības negatīva īpašība, kam raksturīga pieaugušo cilvēku rīkojumu neievērošana, neizpildīšana.
PiemēriBieži vien bērna nepaklausībai par cēloni ir vecāku neuzmanība, neiejušanās bērna vajadzībās..
- Bieži vien bērna nepaklausībai par cēloni ir vecāku neuzmanība, neiejušanās bērna vajadzībās..
1.1.Rīkojuma, pavēles neievērošana, neizpildīšana.
PiemēriUn Ozolnieks [audzinātājs] uzzina vienu «jauku» lietu pēc otras. Slinkošana, izaicinoša izturēšanās, dažreiz pat atklāta nepaklausība [kolonijā].
- Un Ozolnieks [audzinātājs] uzzina vienu «jauku» lietu pēc otras. Slinkošana, izaicinoša izturēšanās, dažreiz pat atklāta nepaklausība [kolonijā].
Avoti: 5. sējums