nepacietība
nepacietība -as, s.; parasti vsk.
1.Stipra, dedzīga vēlēšanās tūlīt, drīz, arī ātrāk ko paveikt, sasniegt, iegūt.
PiemēriBeidzot viņa atbrīvojās no mēteļa un varēja doties uz auditoriju. Pirmā lekcija.. būs tieši ievads filozofijā. Viņu sagrāba satraukta nepacietība.
- Beidzot viņa atbrīvojās no mēteļa un varēja doties uz auditoriju. Pirmā lekcija.. būs tieši ievads filozofijā. Viņu sagrāba satraukta nepacietība.
- Viņš nepacietīgi mīņājas, stāvēdams, kā saka, «uz adatām», pilns nepacietības, domās būdams jau kaut kur tur, ārā.
- ..direktors dega nepacietībā; ātrāk, ātrāk tikt galā ar šo lietu, viens un divi..
1.1.Dzīvnieku izturēšanās, kurā izpaužas spēcīga slieksme kustēties, darīt ko.
PiemēriVēstnesis: Jau apsegloti brašie kumeļi, Aiz nepacietības vien zemi kārpa.
- Vēstnesis: Jau apsegloti brašie kumeļi, Aiz nepacietības vien zemi kārpa.
2.Neiecietība, arī īgnums.
Piemēri«Nu paklausi, kad tev saka!» sievietes balsī jau ir nepacietība. «Mammiņa aizies, ātri, ātri izslauks gosniņas un būs atpakaļ.»
- «Nu paklausi, kad tev saka!» sievietes balsī jau ir nepacietība. «Mammiņa aizies, ātri, ātri izslauks gosniņas un būs atpakaļ.»
- ..viņa sāka skaisties arvien vairāk un vairāk. Nepacietība tūka līdzīgi negaisa mākonim pamalē. Kur viņš dauzījās, Valts?
3.pareti Nespēja paciest ko nelabvēlīgu, piemēram, sāpes, grūtības.
Avoti: 5. sējums