slodzīt
slodzīt slogu, slogi, sloga, pag. slodzīju; trans.
2.Novietot (parasti dzīvnieku) slēgtā telpā, norobežotā vietā.
PiemēriNav lopiņi vēl jāsloga laidaros, var laist leknajos.. atālos, lai ēd zaļu zālīti, nevis grauž sienu.
3.Atņemot brīvību, novietot valsts varas vai militāras pavēlniecības apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē).
Piemēri«Es esmu dzirdējis, viņi visus slogot.. barakā.»
4.reti Novietot (ko) glabāšanai noslēgtā priekšmetā.
PiemēriKur savus košos cimdus liksim mēs? Vai lādēs slodzīsim..?
Avoti: 7-1. sējums