slodzīt
slodzīt slogu, slogi, sloga, pag. slodzīju; trans.
2.Novietot (parasti dzīvnieku) slēgtā telpā, norobežotā vietā.
PiemēriNav lopiņi vēl jāsloga laidaros, var laist leknajos.. atālos, lai ēd zaļu zālīti, nevis grauž sienu.
- Nav lopiņi vēl jāsloga laidaros, var laist leknajos.. atālos, lai ēd zaļu zālīti, nevis grauž sienu.
3.Atņemot brīvību, novietot valsts varas vai militāras pavēlniecības apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē).
Piemēri«Es esmu dzirdējis, viņi visus slogot.. barakā.»
- «Es esmu dzirdējis, viņi visus slogot.. barakā.»
- pārn. Taču kādēļ tu [rudens] sauli tik drausmīgi nīsti, Kādēļ gribi to notvert un cietumā slodzīt?
4.reti Novietot (ko) glabāšanai noslēgtā priekšmetā.
PiemēriKur savus košos cimdus liksim mēs? Vai lādēs slodzīsim..?
- Kur savus košos cimdus liksim mēs? Vai lādēs slodzīsim..?
Avoti: 7-1. sējums