Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
slogot
slogot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.fiz., tehn. Pakļaut (ko) slodzei (1).
PiemēriSlogot stieni.
2.Likt (kam, piemēram, vielai, materiālam) virsū slogu, lai (to) sablīvētu, saspiestu. Likt kam, piemēram, vielai, materiālam, virsū slogu, lai sablīvētu to (traukā, tilpnē u. tml.).
PiemēriSlogot sēnes sālīšanai.
Avoti: 7-1. sējums