Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
slogot
slogot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.fiz., tehn. Pakļaut (ko) slodzei (1).
PiemēriSlogot stieni.
  • Slogot stieni.
  • Slogot konstrukciju.
  • Slogotā ass.
2.Likt (kam, piemēram, vielai, materiālam) virsū slogu, lai (to) sablīvētu, saspiestu. Likt kam, piemēram, vielai, materiālam, virsū slogu, lai sablīvētu to (traukā, tilpnē u. tml.).
PiemēriSlogot sēnes sālīšanai.
  • Slogot sēnes sālīšanai.
  • Slogot linus mārkā.
  • Slogot kāpostu mucu.
  • Biezpienam jābūt saldam un labi slogotam, sausam un drupanam, bez sūkalām.!
Avoti: 7-1. sējums