slogs
slogs -a, v.
1.Attiecīga smaguma priekšmets, ko liek (kam) virsū, lai (to) sablīvētu, saspiestu.
PiemēriAkmens slogs.
Stabili vārdu savienojumi
1.1.pārn. Smagi, grūti apstākļi, apspiestība, arī apgrūtinājums.
PiemēriViņu [dzejnieku] visvairāk saistīja cerība, ka pēc carisma sloga krišanas būs radusies iespēja tautai, pamatšķirai, dzimtenē daudz patstāvīgāk nekā agrāk veidot pašai savu likteņgaitu.
2.Priekšmets, ko pievieno zvejas tīklam, lai to iegremdētu ūdenī noteiktā dziļumā.
PiemēriVai pietika slogu vieglajam linumam? Bet ja nu tas tagad, pacēlies no grunts, slīd pāri siļķu baram?
3.tehn. Iekārta, ierīce, detaļa, kas (piemēram, kādā konstrukcijā) rada un nodrošina nepieciešamo, pastāvīgo spēku, spriegumu.
PiemēriSloga bloks.
Stabili vārdu savienojumiĢenētiskais slogs.
Avoti: 7-1. sējums