slota
slota -as, s.
1.Rīks (piemēram, telpu, pagalmu, ielu) slaucīšanai — vienādā virzienā sakārtotu, samērā tievu zaru, arī stiebru saišķis, kurā (parasti) ir iestiprināts kāts.
PiemēriBērzu slota.
Stabili vārdu savienojumiKā ar slotu izslaucīts. Slotas kāts.
1.1.Šāds, parasti bērza zaru, saišķis, ar kuru peras pirtī. Pirtsslota.
PiemēriUz [pirts] lāvas bija samestas mitras bērzu slotas.
Stabili vārdu savienojumiAr vienu slotu perami. Pirts (arī peramā) slota.
1.2.Rīks (piemēram, telpu grīdu uzkopšanai), kas sastāv no plāksnes ar tajā iestiprinātiem dabisku vai mākslīgu, sameta tievu šķiedru saišķiem un (parasti) kāta.
Piemēri..es ar.. slotu slaucīšu grīdu. Tā man karāsies priekšnamā pie sienas..
Stabili vārdu savienojumiCiema slota. Vēja slota. Vēja slota.
Avoti: 7-1. sējums