Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
slotzaris
slotzaris -ra, v.
Vasarzaļš tauriņziežu dzimtas krūms ar stāviem, arī ziemā zaļiem zariem, šaurām, lancetiskām lapām un spilgti dzelteniem ziediem.
PiemēriJūnijā, kad slotzaris uzzied, viss pārklājas ar dzeltenām tupelītēm un stāv trīs nedēļas kā zelta lietus pielijis.
Avoti: 7-1. sējums