slodze
slodze -es, dsk. ģen. -džu, s.
1.fiz., tehn. Ārējo fizikālo, parasti spēka, faktoru iedarbība (uz ko).
PiemēriDinamiskā slodze.
2.Regulāri, arī kādā laikposmā veicamo darbu, darbību, uzdevumu u. tml. kopums.
PiemēriMācību slodze.
2.1.Fizioloģisko un psihisko norišu kopums, to intensitāte, kas saistīta ar cilvēka darbību, arī ar dzīvības procesiem organismā.
PiemēriDaudzas slimības.. rodas tieši no tā, ka neievēro darba, atpūtas, fiziskās un garīgās slodzes samērus.
3.Veicamo darbu daudzums, to norma, kas atbilst izpeļņai noteiktā laika vienībā.
PiemēriPedagoga slodze.
4.Nozīmīgums, ietekmīgums (parasti mākslas darbam, tā elementiem).
Piemēri..franču tautu [lugā] atkal pārstāv tikai daži cilvēki. Tie nespēj nest to idejisko slodzi, kādai te jābūt pēc autora ieceres.
Avoti: 7-1. sējums