virpot1
virpot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Apstrādāt ar virpu (cietu materiālu, piemēram, metālu, koku). Apstrādāt ar podnieka virpu (mālu).
PiemēriVirpot metālu.
- Virpot metālu.
1.1.intrans.
PiemēriStrādnieks izvirpo detaļu no dzelzs, zemnieks iesēj kviešus un ievāc ražu,.. bet ekvilibrists ne virpo, ne sēj, ne kopj..
- Strādnieks izvirpo detaļu no dzelzs, zemnieks iesēj kviešus un ievāc ražu,.. bet ekvilibrists ne virpo, ne sēj, ne kopj..
- Laimīgākie ir keramiķu dēli.. Virpot viņi mācījušies uz tēva virpas, līdzās jūtot.. tautas keramikas dzīvo pulsu.
1.2.Apstrādājot ar virpu (cietu materiālu, piemēram, metālu, koku), veidot (kādu priekšmetu). Strādājot ar podnieka virpu, veidot (keramikas izstrādājumu).
PiemēriRezerves daļas [traktoriem], kuras nevarēja atrast bāzes noliktavās, ja vien virpas iespējas atļāva, Strautmanis virpoja pats.
- Rezerves daļas [traktoriem], kuras nevarēja atrast bāzes noliktavās, ja vien virpas iespējas atļāva, Strautmanis virpoja pats.
- ..[melnalkšņa] kluči plīst kā ledus... Ratiņu meistari no melnalkšņa virpoja spoles.
- Pēc meistara metiem un viņa tiešā vadībā amatnieki kokā virpojuši un griezuši dekoratīvas vāzes, šķīvjus,.. svečturus, lustras.
Avoti: 8. sējums