virpot1
virpot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Apstrādāt ar virpu (cietu materiālu, piemēram, metālu, koku). Apstrādāt ar podnieka virpu (mālu).
PiemēriVirpot metālu.
1.1.intrans.
PiemēriStrādnieks izvirpo detaļu no dzelzs, zemnieks iesēj kviešus un ievāc ražu,.. bet ekvilibrists ne virpo, ne sēj, ne kopj..
1.2.Apstrādājot ar virpu (cietu materiālu, piemēram, metālu, koku), veidot (kādu priekšmetu). Strādājot ar podnieka virpu, veidot (keramikas izstrādājumu).
PiemēriRezerves daļas [traktoriem], kuras nevarēja atrast bāzes noliktavās, ja vien virpas iespējas atļāva, Strautmanis virpoja pats.
Avoti: 8. sējums