virpulīgs
virpulīgs -ais; s. -a, -ā
virpulīgi apst.
1.Tāds, kur ir virpuļi (1), tāds, kas rada virpuļus (1). Virpuļains (1).
PiemēriKrāsains un virpulīgs lapkritis mīļi ap pleciem man apkritis.
2.Tāds, kur ir kustīgs (cilvēku, arī dzīvnieku) kopums, arī strauja, parasti riņķveida, kustība. Virpuļains (2).
Piemēri..pēc virpulīgas izdiešanās un izdziedāšanās viņi abi ar Kaktabulu bija tikuši uzsviesti te [augstā gultā] augšā..
Avoti: 8. sējums