Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
virpuļains
virpuļains -ais; s. -a, -ā
virpuļaini apst.
1.Tāds, kur ir virpuļi (1). Tāds, kas rada virpuļus (1).
PiemēriPa cieto iežu vārtiem Pasaciņa ieplūst daudzkārt lielākā upē, kuras virpuļainie atvari spīd vakara blāzmā.
2.Tāds, kur ir kustīgs (cilvēku, arī dzīvnieku) kopums, arī strauja, parasti riņķveida, kustība.
PiemēriVarbūt dažs, dzīves virpuļainajai steigai pakļauts, tikai slimnīcā guva iespēju parunāt ar sevi un vērtēt.. līdzšinējās dienas.
Avoti: 8. sējums