Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
virmuļot
virmuļot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
1.Virpuļot1.
PiemēriJūrai virmuļojot, kuģis iegrima dzelmē.
2.Virpuļot2.
PiemēriIela lielu gabalu bij cilvēku pilna - galva pie galvas. Ņudzēja, kustējās, locījās, virmuļoja kā skudru pūlis..
Avoti: 8. sējums