virmojums
virmojums -a, v.; parasti vsk.
1.Paveikta darbība, rezultāts → virmot1.
PiemēriNekad viņu nav savaldzinājis makšķeres pludiņa kārdinātājs virmojums, bet pie viļņiem.. viņš pieradis kā pie grāmatām un mūzikas.
4.Paveikta darbība, rezultāts → virmot4.
Avoti: 8. sējums