virmulis
virmulis -ļa, v.
2.Virpulis2.
PiemēriUn atkal viņš urbjas savās smadzenēs, bet no tā virmuļa, kas tur maisās, viņu tikai pārņem tāds kā dullums.
Avoti: 8. sējums
Ā
Č
Ē
Ģ
Ī
Ķ
Ļ
Ņ
Ō
Ŗ
Š
Ū
Ž
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis