grebt
grebt grebju, greb, grebj, pag. grebu; trans.
1.Ar īpašu rīku izdobjot, veidot, darināt (no cieta materiāla).
PiemēriViņš.. greba karotes un pavārnīcas.
- Viņš.. greba karotes un pavārnīcas.
- Te [muzejā] redzamas koka ķemmes ādas maciņos, gan grebti, gan virpoti koka trauki.
2.Ar īpašu rīku veidot (attēlu, rakstu cietā materiālā).
PiemēriGrebt kokā rotājumu.
- Grebt kokā rotājumu.
- Grebt iniciāļus.
- Uz cietām galeniskām plāksnēm var grebt vissmalkākās svītras..
Avoti: 3. sējums