Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
grāvracis
grāvracis -ča, v.; neakt.
Cilvēks, kas nodarbojas ar grāvju rakšanu.
PiemēriDzimis esmu šai pašā pusē,.. te iesācis grāvrača gaitas.. Veronikas dēļ, budžu grāvjus rakdams, plēsos kā negudrs..
  • Dzimis esmu šai pašā pusē,.. te iesācis grāvrača gaitas.. Veronikas dēļ, budžu grāvjus rakdams, plēsos kā negudrs..
  • Viena no vecākajām strādnieku profesijām droši vien ir grāvracis. Cilvēku ar kapli un lāpstu varēja sastapt it visur.
  • Grāvracis Ar savu lāpstu.. Smagu, mālainu zemi Rok.
Avoti: 3. sējums