gražīgs
gražīgs -ais; s. -a, -ā
gražīgi apst.
1.Untumains, kaprīzs.
PiemēriGražīgs bērns.
- Gražīgs bērns.
- Gražīga meitene.
- Ne no šā, ne tā Valija kļuva untumaina, gražīga kā izlutināts skuķis.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriRunāt gražīgā balsī.
- Runāt gražīgā balsī.
- «Tas ir gan savādi,» Zenta rādīja gražīgu seju, «es strādāšu melnās miesās, bet Mirdza ēdīs saldumus.»
- «Liec man mieru,» Ilga negaidot atcērt, nu jau tīri nejauki un gražīgi.
- pārn. Tāds ir Latvijas rudens, turpat saule smaida tik jauka un mīlīga, turpat, kā slēpšanos spēlēdama, ietinas mākonī un negaidot gražīgi uzgāž zemei vaigā vaļīgu ūdentiņu.
Avoti: 3. sējums