Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
dunēt
dunēt parasti 3. pers., dun, pag. dunēja; intrans.
1.Radīt ļoti zemu, dobju troksni, parasti, izraisot atbalsi (piemēram, par cietiem, smagiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko vai saskaras ar ko). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriNožvadzēja ķēdes, atsalstot vezumus, smagi dunēdami, baļķi vēlās uz noras.
  • Nožvadzēja ķēdes, atsalstot vezumus, smagi dunēdami, baļķi vēlās uz noras.
  • Dobji dun veseris triecienā spējā..
  • ..pirmās smilšu saujas dunēdamas nokrita uz šķirsta..
1.1.Ļoti zemu, dobji skanēt, parasti pēc trieciena, satricinājuma (piemēram, par zemi).
PiemēriUzklausos ar uztrauktu uzmanību vismazāko troksnīti, un man liekas, ka es dzirdētu jātniekus. Jā, patiesi, zeme dun no pakaviem.
  • Uzklausos ar uztrauktu uzmanību vismazāko troksnīti, un man liekas, ka es dzirdētu jātniekus. Jā, patiesi, zeme dun no pakaviem.
  • No tālās raķešblāzmas uzzied gaiss, Un zeme, bumbām sprāgstot, dobji dun.
  • Kad vilciens aiziet, sliedes dun. Bet, ja vēl pieliek ausi, tad taisni dārd.
  • Vilciens ienira aprīļa naktī. Dunēja tiltiņi, zem riteņiem neritmiski klabēja izbrauktās sliedes..
1.2.Dobji skanēt (par soļiem).
PiemēriTe pēkšņi pašā apakšā sāka dunēt smagi, drusku šļūcoši soļi. Tie cēlās pa kāpnēm uz augšu. Likās, kāds kaut ko smagu nes.
  • Te pēkšņi pašā apakšā sāka dunēt smagi, drusku šļūcoši soļi. Tie cēlās pa kāpnēm uz augšu. Likās, kāds kaut ko smagu nes.
  • Aizbrauc. Zirgu kājas dun uz cietā ceļa.
2.Radīt ļoti zemu, dobju troksni, parasti, izraisot atbalsi (par parādībām dabā, piemēram, par pērkonu, ūdeņiem).
PiemēriPamalē dun pērkons.
  • Pamalē dun pērkons.
  • Mums dunēja jūra pie kājām, Un priedainē šalkoja krasts.
  • Upi tagad [pavasarī] ne pazīt nevar. Dunēdama un šalkdama.. tā traucas caur sulīgi brūno kārklu biezokņiem.
  • Pavasarī, ledum kūstot, tā [ezera] ūdeņi īpatnēji dun zem ledus kārtas.
2.1.Par sprādzieniem, artilērijas šāvieniem.
PiemēriZaļajās ielejās.. dunēja sprādzieni un sprakstēja šāvieni..
  • Zaļajās ielejās.. dunēja sprādzieni un sprakstēja šāvieni..
  • ..pa ceļu braukāja kara automobiļi, kaut kur dunēja lielgabali, kauca lidmašīnas.
3.Radīt ļoti zemu, dobju troksni (par motoriem, ierīcēm).
PiemēriBlakus naftas tornim vienmuļīgi dun motors un asi svilpo dzensiksnas.
  • Blakus naftas tornim vienmuļīgi dun motors un asi svilpo dzensiksnas.
  • Jaunajos [rūpnīcas] cehos dun mašīnas, slīd konveijeru lentes..
  • Cehā.. dun kaļķu maļamās dzirnavas tik stipri, ka sarunāties gandrīz nav iespējams.
3.1.Par braucošiem transportlīdzekļiem.
PiemēriAiz sētas dunēja garām braucošie tramvaji..
  • Aiz sētas dunēja garām braucošie tramvaji..
3.2.Dobji pukstēt (par sirdi).
Piemēri«Kur Kaspars?» Zandai šķita, ka neprātīgā satraukumā dunošā sirds pārplēsīs krūtis.
  • «Kur Kaspars?» Zandai šķita, ka neprātīgā satraukumā dunošā sirds pārplēsīs krūtis.
  • Viņa palēnina soļus un dzird, kā sirds dauzās krūtīs, dun līdzīgi zvanam.
  • Nu jau stāv kājās visa klase - spīva kā durkļu smailes, rindās cits aiz cita.. Var dzirdēt, kā dun sirds - viena liela vai arī trīsdesmit mazas vienā ritmā.
4.Dobji, zemu skanēt, parasti, izraisot atbalsi (par mūzikas instrumentiem).
PiemēriĒrģeles dunēja spēcīgi..
  • Ērģeles dunēja spēcīgi..
  • ..baznīcas tornī smagi dunēja zvans.
  • pārn. Kā vētras zvans, darbaļaužu cīņu un uzvaras zvans, dun Komunistiskais Manifests cauri gadsimteņiem.
5.Būt tādam, kurā skan ļoti zems, dobjš troksnis (parasti par vietu, telpu).
PiemēriFronte dunēja un rībēja abās tālajās tīreļa malās.
  • Fronte dunēja un rībēja abās tālajās tīreļa malās.
  • Atkal nāca rīts, atkal modās cilvēki, un atkal sāka dunēt pilsēta. Tramvaju zvanu šķinda sasaucās ar gobā apmetušos putnu čalu, dārdēja pārtikas izvadātāju pajūgi, un grabēja eksprešu rateļi.
  • ..universitātes aula dunēja no cilvēku mundrajām balsīm.
  • Kalve dun un dun bez mitas..
5.1.Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu).
PiemēriGaiss dunēja no pērkona dārdiem.
  • Gaiss dunēja no pērkona dārdiem.
  • Pēc kaujas signāla visi piecēlās kā viens. Tanī pašā mirklī gaiss sāka dunēt. Plīsa granātas, un sausi sprakšķēja sprāgstošās lodes..
  • Dūmi augstu celsies, Dobji dunēs gaiss, Un tu pušu šķelsies, Akmens pelēkais.
6.pareti Dūkt1.
Piemēri..līdz piesilušajām, sulīgajām galotnēm dun un sīc spārnoto knišu [knišļu] bari.
  • ..līdz piesilušajām, sulīgajām galotnēm dun un sīc spārnoto knišu [knišļu] bari.
Stabili vārdu savienojumiAusīs (arī ausis) dun (arī džinkst, zvana, dūc, šalc, rūc, šņāc).
Avoti: 2. sējums