duna
duna -as, s.; parasti vsk.
1.Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → dunēt1. Dunoņa (1).
PiemēriSmagi elsdams, tuvojās Zilupes vilciens. Skarbs svilpiens, dziestoša sliežu duna, un peronā atkal sākās kņada.
3.Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → dunēt3. Dunoņa (3).
PiemēriMācības [skolā] notika ne vien klasēs un kabinetos, bet arī darbnīcās. Pēdējās saņēma metālapstrādes un kokapstrādes darbgaldus, un to duna papildināja skolā jau parastos darba trokšņus.
5.Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → dunēt5. Dunoņa (5).
PiemēriKā agrāk eju ielas dunā skaļajā, Kur studentus sauc jaunais darba rīts.
Avoti: 2. sējums