dūms
dūms -a, v.; parasti vsk.; sar.
Smēķējamais, tā radītie dūmi. Arī smēķēšana.
Piemēri«Sveiks.. Vai nav kāds dūms?»
- «Sveiks.. Vai nav kāds dūms?»
- «..viens dūms nenāks par ļaunu,» vecis atsaucās, drebošiem pirkstiem izvilka no paciņas cigareti, aizdedza šķiltavas un pakalpīgi pasniedza Alupam uguni.
- ..[vectēvs] izpūta kuplu dūmu, papakšinot pīpi.
- Vecais izvilka pīpi, izrakstītu tabakas maku un ietaisīja dūmu.
Stabili vārdu savienojumiUztaisīt (arī ietaisīt) dūmu.
- Uztaisīt (arī ietaisīt) dūmu — Sagatavot smēķējamo.
- Uzvilkt (arī uzraut) dūmu — Aizsmēķēt.
Avoti: 2. sējums