Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
duncis
duncis -ča, v.
Neaizvāžams nazis ar spalu un smailu galu (duršanai, arī griešanai). Šāds aukstais ierocis.
PiemēriLabā roka turēja lielu dunci, tādu, ar kādu zemnieks cūkas dur.
Avoti: 2. sējums