duncka
duncka -as, s.; apv.
Dunka.
PiemēriLudis iegrūda bērnam duncku un bij projām.
- Ludis iegrūda bērnam duncku un bij projām.
- Zane reizēm iegrūda [draudzenei] duncku sānos. «..tu mūžīgi klusē? Klāj arī tu vaļā!»
Avoti: 2. sējums