Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
dunka
dunka -as, s.
Sitiens ar dūri vai elkoni (parasti pa sāniem, muguru).
PiemēriViegla dunka.
  • Viegla dunka.
  • Sāpīga dunka.
  • ..večiem iztapt pa prātam bija grūti, par katru neizdarību sekoja dunka, zvēliens pa skaustu.
  • «Labdien!» Marta sveicināja un piestāja zēnam blakus.. Suns draudoši ierūcās. Zēns iegrūda tam dunku sānos.
  • Didzis nepaguva atbildēt. Krūtaiņu tēvs iegrūda viņam dunku sānos un pačukstēja: «Redz, kur tavējā ar atnākusi!»
Avoti: 2. sējums