Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
dungot
dungot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.trans. Klusu dziedāt (kādu melodiju), parasti bez teksta.
PiemēriSadalījušies pulciņos, politieslodzītie klusi dungoja revolucionāras dziesmas..
  • Sadalījušies pulciņos, politieslodzītie klusi dungoja revolucionāras dziesmas..
  • Ģirts.. dungoja līdzi radio atskaņoto drastisko melodiju..
  • Viņš pat mēģina sevī dungot kādu dziesmiņas motīvu, bet.. īsti dziedāt nemaz negribas.
  • pārn. ..cītaras dungoja savu noslēpumaini salto un sāpīgo mirstoša gulbja dziesmu.
1.1.intrans.
Piemēri..[makšķernieks] klusi dungoja un izskatījās ļoti apmierināts.
  • ..[makšķernieks] klusi dungoja un izskatījās ļoti apmierināts.
2.intrans. Ritmiski klaudzināt (parasti ar pirkstiem).
PiemēriKole nervozi dungoja ar pirkstiem pa galdu un likās klausāmies priekšsēdētāja runā, bet patiesībā domāja par ko citu.
  • Kole nervozi dungoja ar pirkstiem pa galdu un likās klausāmies priekšsēdētāja runā, bet patiesībā domāja par ko citu.
  • Ārā koka zars klusi dungo uz loga rūts.
  • pārn. Pa vagona galu sāka dungot lodes, kā naglas cirzdamās caur neaizblīvētiem augšgaliem un atraudamas veselas šķēpeles.
2.1.trans. Ritmiski klaudzināt (pirkstus pret ko).
Piemēri..[skolotājs] kļuva domīgs un nemierīgi dungoja pirkstus uz galda malas.
  • ..[skolotājs] kļuva domīgs un nemierīgi dungoja pirkstus uz galda malas.
2.2.Strauji, dobji, arī satraukti pukstēt (par sirdi).
PiemēriSirds tā dungoja iekšā, ka varēja dzirdēt atskanam ausīs.
  • Sirds tā dungoja iekšā, ka varēja dzirdēt atskanam ausīs.
  • Pār muguru tam reizēm pārskrien viegli kutinošas trīsas un krūtīs strauji un nemierīgi sāk dungot sirds.
Avoti: 2. sējums