Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
dungot
dungot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.trans. Klusu dziedāt (kādu melodiju), parasti bez teksta.
PiemēriSadalījušies pulciņos, politieslodzītie klusi dungoja revolucionāras dziesmas..
1.1.intrans.
Piemēri..[makšķernieks] klusi dungoja un izskatījās ļoti apmierināts.
2.intrans. Ritmiski klaudzināt (parasti ar pirkstiem).
PiemēriKole nervozi dungoja ar pirkstiem pa galdu un likās klausāmies priekšsēdētāja runā, bet patiesībā domāja par ko citu.
2.1.trans. Ritmiski klaudzināt (pirkstus pret ko).
Piemēri..[skolotājs] kļuva domīgs un nemierīgi dungoja pirkstus uz galda malas.
2.2.Strauji, dobji, arī satraukti pukstēt (par sirdi).
PiemēriSirds tā dungoja iekšā, ka varēja dzirdēt atskanam ausīs.
Avoti: 2. sējums