blīkšķis
blīkšķis -ķa, v.
1.Spēcīgs un spalgs, īslaicīgs troksnis, kas rodas, piemēram, smagam priekšmetam strauji atsitoties pret ko cietu, strauji aizverot durvis.
PiemēriStrauji atgriezdamies, cilvēks uzgrūdās kādam priekšmetam, kas gāzdamies sacēla varenu blīkšķi.
2.Troksnis, ko rada šāviens, sprādziens.
PiemēriPēkšņi kluso, svinīgo rīta ausmu pārsit šāviena blīkšķis, kas gari, šalcoši nodziest mežā sapulces aizmugurē.
Avoti: 2. sējums