blīkšķis
blīkšķis -ķa, v.
1.Spēcīgs un spalgs, īslaicīgs troksnis, kas rodas, piemēram, smagam priekšmetam strauji atsitoties pret ko cietu, strauji aizverot durvis.
PiemēriStrauji atgriezdamies, cilvēks uzgrūdās kādam priekšmetam, kas gāzdamies sacēla varenu blīkšķi.
- Strauji atgriezdamies, cilvēks uzgrūdās kādam priekšmetam, kas gāzdamies sacēla varenu blīkšķi.
- Durvis ar tādu pašu blīkšķi atkal aizkrita ciet.
- Krišiņš uzlēca stāvus, atrāva meiteni uz plosta pusi, bet pats tai pašā mirklī zaudēja līdzsvaru un atmuguriski ar lielu blīkšķi ievēlās ūdenī.
2.Troksnis, ko rada šāviens, sprādziens.
PiemēriPēkšņi kluso, svinīgo rīta ausmu pārsit šāviena blīkšķis, kas gari, šalcoši nodziest mežā sapulces aizmugurē.
- Pēkšņi kluso, svinīgo rīta ausmu pārsit šāviena blīkšķis, kas gari, šalcoši nodziest mežā sapulces aizmugurē.
- ..tikko virs priežu galotnēm debess zilgmē iezīmējās pīļu apveidi, no ezera puses atskanēja šāvienu blīkšķi.
Avoti: 2. sējums