blīst
blīst blīstu, blīsti, blīst, pag. blīdu
blīzt blīstu, blīsti, blīst, pag. blīzu; intrans.; retāk
Kļūt pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni vai tā daļām). Briest.
PiemēriViņš krietni audzis un blīzis.
- Viņš krietni audzis un blīzis.
Avoti: 2. sējums