blīkšķināt
blīkšķināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju
blīkšināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.; retāk
1.Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blīkšķ (1).
PiemēriBlīkšķināt durvis.
1.1.intrans.
PiemēriSpārniem blīkšķinādamas, vārnas izceļas no eglēm.
2.Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blīkšķ (2).
PiemēriBlīkšķināt bisi.
2.1.intrans.
PiemēriMežā mednieki blīkšķina.
Avoti: 2. sējums