bliezt
bliezt bliežu, bliez, bliež, pag. bliezu; intrans.; sar.
1.Sist, cirst (spēcīgi, ar plašu vēzienu).
Piemēri«Sit!» es saku.. .. Uldis izstiepj kaklu un paskatās.. Un - kā bliež ar plaukstu!...
- «Sit!» es saku.. .. Uldis izstiepj kaklu un paskatās.. Un - kā bliež ar plaukstu!...
- Zemnieks lai raugot bliezt ar bozi sunim.
2.Šaut.
PiemēriVispirms viens no vāciešiem man blieza pretī ar revolveri. Bet.. lode aizdžinkstēja° loga rūtīs.
- Vispirms viens no vāciešiem man blieza pretī ar revolveri. Bet.. lode aizdžinkstēja° loga rūtīs.
- Šāviens aizsita ausis. «..kā traki! Bliež taisni virsū. Tā mēs vēl cits citu nošausim.»
- Viņi blieza pa labi un pa kreisi, un drīz vien pa skrotij jau atlidoja līdz manai atrašanās vietai.
Avoti: 2. sējums