blīkšķēt
blīkšķēt parasti 3. pers., blīkšķ, pag. blīkšķēja
blīkšēt parasti 3. pers., blīkš, pag. blīkšēja; intrans.; retāk
1.Radīt spēcīgu un spalgu, īslaicīgu troksni (piemēram, par smagiem priekšmetiem, kas strauji atsitas pret ko cietu, par strauji aizvērtām durvīm). Atskanēt šādam troksnim.
Piemēri..durvis aizkrita blīkšķēdamas..
2.Radīt šāviena, sprādziena troksni. Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriLielgabals blīkšķ.
Avoti: 2. sējums