Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
blietēt
blietēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Padarīt blīvu, līdzenu (piemēram, zemi, betonu), spēcīgi sitot, stampājot.
PiemēriBlietēt zemi.
2.sar. Sist, dauzīt.
PiemēriTas meitietis nu gan ir blietējams.
Avoti: 2. sējums