blieziens
blieziens -a, v.; sar.
1.Vienreizēja paveikta darbība → bliezt1.
PiemēriPašu pirmo [smieklu] guldzienu tad parasti pavadīja spēcīgs pļaukas blieziens pa kaimiņa ceļgalu.
- Pašu pirmo [smieklu] guldzienu tad parasti pavadīja spēcīgs pļaukas blieziens pa kaimiņa ceļgalu.
Avoti: 2. sējums