bliezt
bliezt bliežu, bliez, bliež, pag. bliezu; intrans.; sar.
1.Sist, cirst (spēcīgi, ar plašu vēzienu).
Piemēri«Sit!» es saku.. .. Uldis izstiepj kaklu un paskatās.. Un - kā bliež ar plaukstu!...
2.Šaut.
PiemēriVispirms viens no vāciešiem man blieza pretī ar revolveri. Bet.. lode aizdžinkstēja° loga rūtīs.
Avoti: 2. sējums