recidīvists
recidīvists -a, v.
recidīviste -es, dsk. ģen. -stu, s.; jur.
Persona, kas atkārtoti izdara noziegumu, kas krimināllikumā kvalificēts pat bīstamu (parasti pēc tam, kad tā ir izcietusi sodu par līdzīgu noziegumu vai izbēgusi no soda izciešanas vietas). Bīstams noziedznieks, kam krimināllikums pastiprina soda sankciju.
PiemēriSprieduma izpildīšanu nav atļauts atlikt personām, kas notiesātas par smagiem noziegumiem, un sevišķi bīstamiem recidīvistiem.
- Sprieduma izpildīšanu nav atļauts atlikt personām, kas notiesātas par smagiem noziegumiem, un sevišķi bīstamiem recidīvistiem.
- «Redziet, biedri,» sacīja milicijas darbinieks, pārliecies motoram šofera nodalījumā. «Izbēguši noziedznieki. Recidīvisti.»
- Cietuma administrācija kamerā pie Vijas mēģināja iesēdināt kādu ielasmeitu, zagli recidīvisti.
Avoti: 6-2. sējums