rēcināt
rēcināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.; pareti
Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rēc (3).
Piemēri..kad vien varēja un prata, Aldis aizlavījās no bibliotēkas pie puišiem, kuri rēcināja motorus.
- ..kad vien varēja un prata, Aldis aizlavījās no bibliotēkas pie puišiem, kuri rēcināja motorus.
- Miķis nepārtrauca rēcināt [miglas] tauri.
- ..no rīta uznāca bieza migla, kuģis varēja vienīgi brīvi dreifēt citādi mierīgajos ūdeņos. Lai kāds cits kuģis neuztriektos virsū, ik pa divi minūtēm rēcināja sirēnu.
Avoti: 6-2. sējums