recidivēt
recidivēt parasti 3. pers., -ē, pag. -ēja; intrans.
1.Atkārtoties, parasti nevēlami, pēc īstas vai šķietamas izzušanas (par parādību).
PiemēriMietpilsonība recidivē.
- Mietpilsonība recidivē.
2.med. Atkārtoties pēc izveseļošanās vai izveseļošanās periodā (par slimību).
PiemēriBieži roze recidivē tajā paša vietā, jo organisms tiek sensibilizēts.
- Bieži roze recidivē tajā paša vietā, jo organisms tiek sensibilizēts.
- Agrīnās stadijās izoperēts vēzis reti kad recidivē, turpretim ielaistos gadījumos recidīvi rodas samērā bieži.
3.jur. Tikt atkārtotam (par bīstamu līdzīgu noziegumu).
Avoti: 6-2. sējums