nokalst
nokalst parasti 3. pers., -kalst, pag. -kalta; intrans.
1.Kalstot aiziet bojā.
PiemēriNokaltis koks.
1.1.pārn. Kļūt ļoti vājam un zaudēt funkcionēšanas spējas (parasti par ķermeņa daļu).
PiemēriEs sacīju «Laubes kungs», jo mana mēle gan laikam drīzāk nokalstu, nekā nosauktu viņu par biedru.
2.Ļoti sakalst, sacietēt (parasti par zemi).
PiemēriZeme sen nebija jutusi lietu, tā bija nokaltusi kā māla klons.
Avoti: 5. sējums