nokalpot
nokalpot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.neakt. Nostrādāt (visu laikposmu) algotu darbu (pie privātīpašnieka laukos).
PiemēriTie saimniekam visu gadu bez algas nokalpoja.
1.1.Nostrādāt (visu laikposmu) algotu darbu (kādā ģimenē, mājas apstākļos, parasti pilsētā).
PiemēriNokalpot vairākus gadus pie namsaimnieka par sētnieku.
2.neakt. Nostrādāt (visa laikposmu) algotu darbu buržuāziskās iekārtas iestādē.
PiemēriNokalpot ilgus gadus departamenta kancelejā.
3.neakt. Nodienēt (karaspēkā visu laikposmu).
Piemēri..viņš armijā būs nokalpojis 25 gadus..
4.parasti 3. pers. Tikt lietotam, izmantotam, būt noderīgam (visu laikposmu).
PiemēriPulkstenis nokalpos vēl daudzus gadus.
4.1.Tiekot lietotam, izmantotam, pilnīgi vai daļēji zaudēt nepieciešamās īpašības.
PiemēriVecais cirvis diezgan nokalpojis.
Stabili vārdu savienojumiSavu mūžu (arī savu laiku) nokalpojis.
Avoti: 5. sējums