Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
nokaitināt
nokaitināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kādā) izraisās dusmas, liela nepatika.
Piemēri..meitas viņš dažreiz tā prata nokaitināt, ka tās tam dzinās pakaļ ar pavārnīcām un slotas kātiem..
  • ..meitas viņš dažreiz tā prata nokaitināt, ka tās tam dzinās pakaļ ar pavārnīcām un slotas kātiem..
  • Tagad es zinu, ka makšķerniekus visvairāk spēj nokaitināt nejauši garāmgājēji, kas apstājas un sāk muļķīgi.. iztaujāt..
1.1.Būt par cēloni tam, ka (kādā) izraisās dusmas, liela nepatika.
PiemēriCik kādreiz dzīve jocīga - var nokaitināt sīkums.
  • Cik kādreiz dzīve jocīga - var nokaitināt sīkums.
1.2.Ļoti stipri satraukt, uzbudināt, saniknot (dzīvnieku).
Piemēri..tūristu grupa nokaitinājusi varenu ziloņu māti.
  • ..tūristu grupa nokaitinājusi varenu ziloņu māti.
  • ..uzbruka milzīgs vērsis, ko bija nokaitinājis Elosio sarkanais krekls.
Avoti: 5. sējums