nokājot
nokājot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.; sar.
1.Noiet, arī nostaigāt (visu attālumu, ceļa gabalu).
PiemēriNokājot krietnu gabalu pa mežu.
1.1.intrans.
PiemēriRitmai darbs mērāms baltos kilometros, kas uz katras vārpstiņas maiņā sakrājas tik, cik dūšīgs soļotājs var stundā nokājot.
1.2.intrans. Noiet, arī nostaigāt (visu laikposmu).
PiemēriNokājot visu pēcpusdienu.
Avoti: 5. sējums