nokaisīt
nokaisīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Kaisot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
PiemēriSmiltīm nokaisīta celīte ved gar piesnigušajām ābelēm kaut kur dziļumā..
1.1.pārn. Būt par cēloni tam, ka (kas) pārklājas (ar ko birstošu).
Piemēri..[māte] uzliek krūzi ar lazdu spurdzēm. Izziedot tās nokaisīs galdautu dzeltenu.
1.2.Kaisot novietot (pa visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
PiemēriNokaisīt skujas pa visu kapsētas celiņu.
1.3.divd. formā: nokaisīts; pārn. Tāds, uz kura virsmas (kas) atrodas ļoti lielā skaitā.
PiemēriViss lauks nokaisīts zeltainiem pieneņu ziediem.
2.Kaisīt un pabeigt kaisīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
PiemēriVilma iebēra krūzītē tos pašus noniecinātos putraimus, sasauca cāļu māti ar saimi, kūtsgalā nokaisīja tai ēdamo..
Avoti: 5. sējums