nojume
nojume -es, dsk. ģen. -mju, s.
1.Vieglas konstrukcijas celtne ar jumtu vai jumtveida pārsegumu uz balstiem, ar sienām vai bez tām.
PiemēriAutobusa pieturas nojumē valdīja piķa melnums.
1.1.Šāda piebūve pie ēkas sienas.
PiemēriKalna galā uzcēla.. riju, kur nojumēs var sakraut visu vasarāju..
Avoti: 5. sējums