nojukt
nojukt -jūku, -jūc, -jūk, pag. -juku; intrans.
1.parasti 3. pers. Nolietojoties sadalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot). Arī izjukt1.
Piemēri..toreiz bij tikai mazas, pelēkas būdiņas.. ar salmu vai lubu jumtiem, kuri vietām bija tik nojukusi, ka.. kārtis rēgojās pretī no viņiem kā izdēdējuši ribu kauli..
1.1.Izzust parastajai, pareizajai kārtībai starp (kā) daļām.
Piemēri..viņa viena spēj ievērot, kur adītājai nodrebējuši pirksti, trauksmaini nošķindot adatām, kur nojucis raksts...
1.2.Izklīst (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), izzust parastajai, pareizajai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
PiemēriGājēju kolonna nojūk.
2.Tikt pārtrauktam, neturpināties (par norisi, pasākumu). Sākt norisēt citādi, parasti neprecīzi, nekārtīgi. Izjukt (2).
PiemēriDziesma nojuka trešā panta sākumā.
2.1.Nespēt turpināt darbību (parasti precīzi, kārtīgi).
PiemēriMiķelis skaita sekundes, līdz desmit, tad nojūk.. Tālāk par desmit netiek.
3.parasti 3. pers. Tikt nepareizi, neprecīzi uztvertam, izprastam.
Piemēri..viņai taču pat nojucis, cik liels šis parāds īsti izaudzis.
3.1.Tikt pazaudētam, arī izzust kādos apstākļos (par pēdām).
PiemēriTumsā mediniekam [medniekam] nojūk pēdas.
3.2.Kļūt pilnīgi nesakarīgam, neskaidram, arī izzust (piemēram, par psihiskām norisēm).
Piemēri..nojuka domu pavediens, jo viņš apklusa.
4.sar. Kļūt tādam, kas nespēj sakarīgi, saprātīgi domāt, spriest.
PiemēriLočubriesma: Bet tagad - mēs braucam [mājās]. Potjomkins: Tūdaļ? Nakts laikā? Nelaimīgais, vai tu neesi nojucis?
Avoti: 5. sējums