Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
izjukt
izjukt parasti 3. pers., -jūk, pag. -juka; intrans.
1.Sadalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) – par priekšmetu, parasti kāda spēka iedarbībā.
PiemēriPēc brītiņa nogranda pirmais lielgabala šāviens un kāda būda salinieku nometnē izjuka gabalu gabalos.
  • Pēc brītiņa nogranda pirmais lielgabala šāviens un kāda būda salinieku nometnē izjuka gabalu gabalos.
  • Soļošanas, skriešanas, lēkšanas un citās tamlīdzīgās «mācībās» jau pēc mēneša daudziem strēlniekiem izjuka zābaki. Pulka kurpnieki nespēja tos salāpīt..
  • ..viņš triec ķeblīti pret grīdu tā, ka tas galīgi izjūk. Tad, paķēris izjukušās daļas, izsvaida pa darbnīcu uz visām pusēm.
1.1.Sašķīst, pārvērsties mīkstā masā (piemēram, par augļiem).
PiemēriKartupeļi vāroties izjukuši.
  • Kartupeļi vāroties izjukuši.
  • Nemizotus ābolus ar visām serdēm sagriež gabaliņos.., liek katlā, pārlej nedaudz ūdens un sautē, līdz āboli mīksti, izjukuši.
  • Ķīseļus gatavo tā, lai augļi vai dārzāji pēc vārīšanas būtu veseli, neizjukuši..
1.2.Sadalīties sastāvdaļās (par priekšmetu kopu), izzust kārtībai starp (priekšmetu kopas) daļām.
PiemēriIzjucis puķu pušķis.
  • Izjucis puķu pušķis.
  • ..paņēmis padusē izjukušo grāmatu kaudzīti, viņš aiziet..
  • Es vēl neesmu tikusi galā ar saviem matiem - pa nakti izjukušas visas cirtas..
  • Apjucis un pārskaities viņš ātri braucīja sasisto galvu un caur izjukušo matu lēkšķēm saniknots skatījās Ģirtā.
1.3.Izklīst (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), izzust noteiktai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
PiemēriNiecīgākā ēna vai troksnis tos [ruduļus] spēja izbiedēt, un tad vienā sekundē bars izjuka un sarkanās spuras nozuda dziļumos.
  • Niecīgākā ēna vai troksnis tos [ruduļus] spēja izbiedēt, un tad vienā sekundē bars izjuka un sarkanās spuras nozuda dziļumos.
  • Sen jau izjukusi mežsarga sastādītā rinda. Dzinēji skrien kā kurais, juku jukām..
2.Tikt pārtrauktam, neturpināties (par norisi, pasākumu).
PiemēriKrustmāte vēl varbūt ko vairāk būtu runājusi, bet Pekša māte ienāca no lauka iekšā pie ratiņa, un tā šīs valodas izjuka.
  • Krustmāte vēl varbūt ko vairāk būtu runājusi, bet Pekša māte ienāca no lauka iekšā pie ratiņa, un tā šīs valodas izjuka.
  • Kaut ko tādu dzirdot, arī vislielākajam miegulim snaudiens izjuks.
  • Balle bija izjukusi, muzikanti pazuduši..
2.1.Izbeigt pastāvēt (par cilvēku vienotu kopu).
PiemēriIzjukusi ģimene.
  • Izjukusi ģimene.
  • Rokdarbu pulciņš izjuka.
  • ..nodega «Globusa» teātris un izjuka trupa..
2.2.Izbeigties, izzust (par attiecībām starp cilvēkiem, psihisku stāvokli).
PiemēriMeiteņu draudzība izjuka.
  • Meiteņu draudzība izjuka.
  • ..stāstā.. parādīts, kā izjūk divu jauniešu mīlestība, kā sabrūk viņu sapnis par laimīgu ģimenes dzīvi..
  • Tēvs šķīries no mātes.., tai jauna, bet arī izjukusi laulība.
3.Nenotikt (par iecerētu pasākumu, norisi), nerealizēties, netikt realizētam (par nodomu, ieceri u. tml.).
PiemēriSarīkojums izjuka.
  • Sarīkojums izjuka.
  • Kāzas izjūk.
  • Nodomi izjukuši.
  • Kā par nelaimi, pēkšņi sāka līņāt, un pirmā tikšanās draudēja izjukt.
  • Grasījāmies abi iet ārā, kad zvanīja tālrunis. «Elza, pieej tu pie aparāta un, ja prasa mani, saki, ka neesmu mājās. Citādi var izjukt mūsu pastaiga.»
  • Pēc sakāves pie Maskavas arī hitlerieši saprata, ka «zibeņkara» plāni ir pilnīgi izjukuši..
Avoti: 3. sējums