izkaisīt
izkaisīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Kaisot izvietot izklaidus (parasti sīkus, arī vieglus priekšmetus), kaisot izkliedēt (vielu).
PiemēriSējmašīna izkaisa sēklu tīrumā.
Stabili vārdu savienojumi
1.1.pārn.; pareti Izkliedēt (skaņu) — par vēju.
PiemēriVairāk nav dzirdams. Vējš sarausta un izkaisa skaņas.
2.parasti divd. formā: izkaisīts Atrasties, būt izvietotiem izklaidus, patālu citam no cita, būt izvietotiem (vairākās vietās) — par priekšmetiem. Rasties, izplatīties (vairākās vietās) — par parādībām.
PiemēriJūrā izkaisītas salas.
Stabili vārdu savienojumiIzkaisītā skleroze.
2.1.Būt izvietotiem (dažādas vietās), būt izklīdinātiem, arī būt izklīdušiem (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Izklīst, arī būt izklīdinātam (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
PiemēriStallī novietojās divdesmit zirgi. Pārējie kolhoza lopi bija izkaisīti pa citām bijušo kulaku saimniecībām.
3.Kaisot (ko sīku, smalku), pārklāt (ar to, piemēram, grīdu, trauku).
PiemēriNezin, vai grīda būs izkaisīta ar oša vai bērza lapām? Kļavlapas Ābeļu māte met uz plāna tikai rudens dzietu laikā..
Avoti: 3. sējums