Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izjusts
izjusts -ais; s. -a, -ā
izjusti apst.
1.Divd. → izjust.
2.Tāds, kurā izpaužas dziļš pārdzīvojums, dziļas jūtas.
PiemēriIzjusts dabas tēlojums.
Avoti: 3. sējums