Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nokaļķot
nokaļķot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Kaļķot1 un pabeigt kaļķot.
PiemēriZālāju kaļķošanas efektivitāte it spilgti izpaudās sausā vasarā, kad tika nokaļķotas pilnīgi izdegušas kultivētas ganības.
2.Kaļķot2 un pabeigt kaļķot.
PiemēriKoku virszemes daļas no temperatūras svārstībām pasargā, ja kokus nokaļķo.
Avoti: 5. sējums