nokarens
nokarens -ais; s. -a, -ā
nokareni apst.
1.Tāds, kas ir nokāries.
PiemēriTas bija sētnieks, večuks ar nokarenajām ūsām.
- Tas bija sētnieks, večuks ar nokarenajām ūsām.
- ..naktī bijusi salna... dālijas stāvēja brūnganiem, apsvilušiem, nokareniem ziediem..
- Izkāmējušai setera kucei ar.. nokarenām ausīm saimnieks groziņā atnesis līdz piecus vēl aklus kucēnus.
1.1.Tāds, kas augot nokaras uz leju (par augiem, to daļām).
PiemēriGandrīz visi nokarenie augi ir ēncietīgi, un tādēļ tos var audzēt tālāk no logiem. Ar nokareniem vai kāpelētājaugiem sadala telpas vertikālo laukumu.
- Gandrīz visi nokarenie augi ir ēncietīgi, un tādēļ tos var audzēt tālāk no logiem. Ar nokareniem vai kāpelētājaugiem sadala telpas vertikālo laukumu.
- ..ļoti dzeloņaini, ar lieliem, parasti uz leju noliektiem kurvīšiem ir nokarenie dzelkšņi..
- Lauztās sirdis.. Eiropā ievestas no Ķīnas 1870. gadā... ziedi sakopoti garās, nokarenās vārpās.
Avoti: 5. sējums