nokarens
nokarens -ais; s. -a, -ā
nokareni apst.
1.Tāds, kas ir nokāries.
PiemēriTas bija sētnieks, večuks ar nokarenajām ūsām.
1.1.Tāds, kas augot nokaras uz leju (par augiem, to daļām).
PiemēriGandrīz visi nokarenie augi ir ēncietīgi, un tādēļ tos var audzēt tālāk no logiem. Ar nokareniem vai kāpelētājaugiem sadala telpas vertikālo laukumu.
Avoti: 5. sējums